Lai veicinātu inovācijas un stiprinātu Latvijas zinātnisko institūciju kapacitāti, valdība otrdien, 4. februārī, apstiprinājusi pētniecības programmu 35,8 miljonu eiro publiskā finansējuma apmērā. Izglītības un zinātnes ministrijas rosinātā iniciatīva līdz 2029. gada beigām sekmēs Latvijas zinātnes izaugsmi un starptautisko atpazīstamību. Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu tiks attīstīta un modernizēta pētniecības infrastruktūra un stiprināta Latvijas vadošo zinātnisko institūciju konkurētspēja starptautiskajā pētniecības un inovāciju telpā.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša akcentē: “Apstiprinātais projekts Latvijas zinātniekiem nodrošinās iespēju strādāt modernākā, tehnoloģiski aprīkotā vidē, lai viņu atklājumi un inovācijas sniegtu pēc iespējas plašāku ieguldījumu sabiedrības labklājībā un tautsaimniecības izaugsmē. Eiropas Reģionālās attīstības fonda investīcijas nav tikai ieguldījums infrastruktūrā – tās ir devums Latvijas zinātnes izcilībā un konkurētspējā, kas veidos pamatu ilgtspējīgai valsts attīstībai un starptautiskai atpazīstamībai.”

Paredzēts, ka investīciju rezultātā Latvijas zinātnes infrastruktūra kļūs pieejamāka un efektīvāka – tiks samazināta resursu dublēšanās, uzlabota starptautiskā konkurētspēja un attīstīta sadarbība ar industriju. Finansējums ļaus pētniekiem strādāt modernizētā vidē un veicinās augstas pievienotās vērtības inovācijas, kas tieši ietekmēs Latvijas ekonomisko izaugsmi un sabiedrības labklājību. Projekti tiks īstenoti no 2025. gada beigām līdz 2029. gada 31. decembrim, un tie veicinās Latvijas zinātnes izaugsmi, radot jaunas iespējas gan pētniekiem, gan sabiedrībai kopumā.

Programmas ietvaros finansējums paredzēts Latvijas zinātniskajām institūcijām, kas darbojas kādā no piecām viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) jomām – 1) zināšanu ietilpīga bioekonomika; 2) biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas; 3) viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas; 4) viedā enerģētika; 5) informācijas un komunikācijas tehnoloģijas – kā arī pēdējā zinātnisko institūciju starptautiskajā izvērtējumā saņēmušas vidējo svērto vērtējumu vismaz “3”. Līdzekļi tiks izmantoti jaunākās paaudzes pētniecības iekārtas iegādei, kas, tai skaitā, veicinās starptautisko sadarbības projektu izstrādi.

Programmā piedalīsies Daugavpils Universitāte, Elektronikas un datorzinātņu institūts, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, Latvijas Universitāte (LU), Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava", pārtikas drošības, dzīvnieku veselības vides zinātniskais institūts “BIOR”, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Ventspils Augstskola un Vidzemes Augstskola. Atbalstu saņems arī konsolidējamās institūcijas vai universitāšu institūti, kas iesaistās kā sadarbības partneri – Fizikālās enerģētikas institūts, Agroresursu un ekonomikas institūts, Dārzkopības institūts, Latvijas biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, LU Cietvielu fizikas institūts, LU Matemātikas un informātikas institūts, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija.

Projektu atlase notiks ierobežotā projektu iesniegumu atlasē, kur pieejamais finansējums tiks noteikts, ņemot vērā zinātniskās institūcijas pētniecisko kapacitāti. Finansējuma apjoms katram iesniedzējam un tā sadarbības partneriem tiks aprēķināts proporcionāli 2024. gadā piešķirto zinātniskās darbības bāzes finansējumu.

Plašāka informācija par 04.02.2025. pieņemtajiem noteikumiem pieejama Ministru kabineta tīmekļvietnē: Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā” 1.1.1.2. pasākuma “RIS3 pētniecības un inovācijas centri” īstenošanas noteikumi.

Jaunākajā Vidzemes Augstskolas (ViA) UNESCO katedras "Biosfēra un cilvēks" ziņu lapā varam lasīt par dažādiem aktuāliem pasākumiem un iniciatīvām:

• Aicinājums pieteikties konferencei "Tūrisms Baltijā: attīstības virzieni un perspektīvas globālo un reģionālo izaicinājumu kontekstā";
• Tiek izstrādāta UNESCO programmas “Cilvēks un biosfēra” (MAB) un tās Pasaules biosfēras rezervātu tīkla stratēģija un rīcības plāns 2026-2035;
• Iespēja pieteikties “Biznesa laboratorijai 2025” un realizēt savu biznesa ideju;
• Jauniešu Inovāciju forums “Uzdrīksties Darīt, Uzdrīksties Radīt!”;
• Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana privātajos mežos;
• Dabas aizsardzības pārvaldes jaunumi.

Ziņu lapu veido Vidzemes Augstskolas Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta UNESCO katedra"Biosfēra un cilvēks" sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju.

Ziņu lapa pieejama šeit.

Lai rosinātu kvalitatīvu diskusiju par aktuālajiem pētījumiem tūrismā, 7. februārī starptautiskās tūrisma izstādes “BALTTOUR 2025” laikā Vidzemes Augstskola (ViA) sadarbībā ar Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociāciju ALTA un biznesa augstskolu “Turība” organizēs konferenci “TŪRISMS BALTIJĀ: ATTĪSTĪBAS VIRZIENI UN PERSPEKTĪVAS GLOBĀLO UN REĢIONĀLO IZAICINĀJUMU KONTEKSTĀ”, kas vienlaikus būs arī jaunāko publikāciju, aktuālo un īstenoto projektu izstāde.

Konferences kopsavilkumu krājums ar ISBN numuru. (angļu valodā)

31. janvārī Tērbatas ielā 10, gaismas pagalmā svinīgi tika atklāta Jaunās Būvniecības skola- ilgtspējīgas būvniecības izglītības līdere Baltijā. Pasākumā pulcējās nozares eksperti, politikas veidotāji un atbalstītāji, lai kopīgi atzīmētu nozīmīgu soli uz videi draudzīgāku un zināšanās balstītu būvniecības kultūru.

Pasākumā piedalījās Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, Latvijas Valsts mežu pārstāvis Vilmārs Katkovskis, ZAAO attīstības vadītājs Mārtiņš Niklass, Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektors Kristaps Ceplis, Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Edijs Kupčs un citi nozares eksperti. Viņu klātbūtne uzsvēra ilgtspējīgas būvniecības izglītības pieaugošo nozīmi nozares un sabiedrības attīstībā.

Skolas vadītāja, arhitekte un uzņēmēja Gunita Ķiesnere atklāšanas runā dalījās ar personisku stāstu par skolas izveidi- ideju, kas no sēklas izaugusi par spēcīgu kopienu. Viņa uzsvēra, ka atklāšana nav sākums, bet gan apliecinājums jau paveiktajam un pateicība visiem, kuri atbalstījuši skolas attīstību.

Svinīgo kulmināciju veidoja simboliska stāda nodošana, ko Latvijas Valsts mežu pārstāvis Vilmārs Katkovskis pasniedza skolas vadītājai. Šis simboliskais akts aizstāja ierasto lentes griešanas ceremoniju, izceļot Jaunās Būvniecības skolas filozofiju- tā nav tikai izglītības iestāde, bet dzīvs, attīstības un izaugsmes process.

Pasākumu bagātināja studentes Lindas Murānes pieredzes stāsts. Būdama restauratoru studiju absolvente bez iepriekšējas pieredzes būvniecībā, Linda nolēma paplašināt savas zināšanas tieši Jaunās Būvniecības skolā. Viņa uzsvēra, ka skolas piedāvātā izglītība un vērtības bija izšķirošais faktors, kas motivēja uzsākt jaunu profesionālo ceļu.

Noslēgumā notika paneļķdiskusija “Kāpēc mums vajag jauno būvniecību?”, kurā piedalījās Mārtiņš Niklass (ZAAO), Marija Katrīna Dambe (NOMAD architects, Jaunās Būvniecības skola) un Kristaps Ceplis (Latvijas Koka būvniecības klasteris), diskusiju vadīja arhitekte Dina Suhanova. Dalībnieki uzsvēra, ka tradicionālā būvniecības prakse nespēj risināt klimata pārmaiņu un resursu izsīkuma izaicinājumus, un ka apritīga būvniecība, koka izmantošana un digitālās tehnoloģijas ir būvniecības nākotne.

Jaunās Būvniecības skola aicina:
• 15. februāris- ViA atvērto durvju diena (Tērbatas iela 10)
• Līdz 20. februārim- pieteikšanās Wood For Youth- bezmaksas tiešsaistes kursam jauniešiem (16–25 gadi) par koka būvniecību un ražošanu
• 28. februāris- lekcija “Ko slēpj būvmateriāli: ietekme uz veselību un vidi” (Cēsu iela 4, Valmiera)

Vairāk infromācijas: https://jaunabuvnieciba.va.lv/