JAUNUMI

Aizvadīts starptautisks seminārs par atvērto zinātni un izglītību

VA.LV news article img 1600 x 900

Lai veicinātu sadarbību  Eiropas augstāko izglītības iestāžu un citu starptautisku alianšu vidū, sekmētu atvērtās zinātnes un izglītības praksi, jūnija sākumā aizvadīts projekta E³UDRES² Ent-r-e-novators starptautisks seminārs “Atvērtā zinātne un atvērtā izglītība”.

Diskusijās apspriestas tādas tēmas kā Eiropas atvērtās zinātnes mākoņa priekšrocības, digitālo rīku loma atvērtās zinātnes veicināšanā, izaicinājumi un pieredze atvērtās zinātnes prakses ieviešanā, atvērto licenču pārvaldība, atvērtā pedagoģija, jauno tehnoloģiju ietekme uz izglītību u.c.. projekti, kuru mērķis ir veicināt atvērto zinātni un sadarbību starp Eiropas augstākās izglītības iestādēm, tādējādi sniedzot pārdomas par turpmāko sadarbību un stratēģijām atvērtās zinātnes un izglītības stiprināšanai Eiropā.

Pasākums pulcēja daudzveidīgu ekspertu loku, bagātinot zināšanu apmaiņu un pastiprinot sadarbības nozīmi starp akadēmiskajām institūcijām, tādējādi vēlreiz apliecinot sadarbības un atvērtas zinātnes un izglītības prakses veicināšanas nozīmi, nostiprinot E³UDRES² platformas pozīcijas Eiropas mērogā augstākajā izglītībā.

Vidzemes Augstskolas bibliotēkas direktore Evita Lantrāte atzīst:  “Mani ļoti uzrunāja semināra programmā pieteiktās tēmas un pieredzes stāsti, kas būtu noderīgi arī veicinot Atvērtās zinātnes procesus ViA”.

Diskusijās apspriestas arī tādas tēmas kā Eiropas atvērtās zinātnes mākoņa priekšrocības un izaicinājumi, pieredze atvērtās zinātnes prakses ieviešanā un ētikas jautājumi, digitālie rīki un jauno tehnoloģiju ietekme atvērtajā izglītībā un zinātnē, inovatīvie projekti, kas vērsti uz atvērtās zinātnes veicināšanu un sadarbību- INCITIES, EXPER un BI4E.

Projekts E³UDRES² Ent-r-e-novators, ko finansē Eiropas Komisija, izmantojot programmu Horizon Europe, ir saskaņots ar Eiropas prioritātēm, uzsverot atvērtās zinātnes, atvērtās inovācijas, atvērtās izglītības un atvērto resursu nozīmi. Pasākuma laikā tika aplūkotas vairākas aktuālas tēmas, akcentējot atvērtās zinātnes, atvērtās inovācijas, atvērtās izglītības un atvērto resursu nozīmi.

Vidzemes Augstskolas iesaiste projektā palīdz veicināt izpratni par zinātni reģionā, veidot jaunas un ciešākas sadarbības pētniecībā, sekmēt atvērto zinātni un atvērto izglītību reģionā un valstī.Kā galvenais projekta rezultāts tiks izstrādāta vienota Eiropas Universitāšu alianses E³UDRES² zinātnes stratēģija, kas visiem tās partneriem (te var uzskaitīt) palīdzēs veicināt reģionu ilgtspējīgu attīstību.

Konferencē piedalījās vadošās personas atvērtās zinātnes un atvērtās izglītības jomā, piemēram, Luis Coelho, IPS profesors un Ent-r-e-novators projekta koordinators, Karels Luibens, Eiropas atvērtās zinātnes asociācijas prezidents Silviu Vert., Radu Vasiu un Diāna Andone no Timišoāras Politehniskās universitātes (Rumānija), Tassilo Pellegrini no Sentpeltenes Lietišķo zinātņu universitātes (Austrija), Sāra de Koninka no Lēvenas Limburgas universitātes koledžām (Beļģija), Sīlvija Roda Kuvaneiro no Setúbalas Politehniskās universitātes (Portugāle), Antónia Correia no Minho universitātes (Portugāle), Joana Boavida-Portugal no MARE (Portugāle) un Pedro Manuel Antão no INCITIES projekta, Michelle Perello no EXPER un Irina Lungu no BI4E projekta. 

eudres entrenovators logo cmyk alternativo preto EU Copy 2

Noslēgusies Vidzemes Augstskolas vēstnieku “sezona”

Šonedēļ Vidzemes Augstskolas rektore Agnese Dāvidsone pateicās visiem studējošajiem, kopumā 14, kuri aizvadītajā studiju gadā iesaistījušies “ViA vēstnieku” kustībā.

“ViA vēstnieki” ir viena no augstskolas ārpusstudiju aktivitātēm, kas dod iespēju jauniešiem jau no pirmajās studiju dienām praktizēt komunikācijas, prezentācijas, organizēšanas prasmes, iesaistoties pasākumu rīkošanā un nodrošināšanā, braucot uz skolām un stāstot par studijām ViA un karjeras iespējām, kā arī veidojot multimediju saturu, kā arī piedaloties citās aktivitātēs.

Visvairāk stundas “ViA vēstnešu” programmā aizvadītajā studiju gadā aizvadījusi Laura Droiska, Bella Agnija Vāciete un Sofija Ņikitina. Studējošie viesojušies skolās, nodrošinājuši ViA piedalīšanos  izstādē “Skola 2024”, Meža dienās Tērvetē, organizējuši atvērto durvju dienas u.c. pasākumus. Bet populārā aktivitāte bijusi tieši "digitālie vēstneši" jeb multimediju satura veidošana par augstskolu.

“ViA vēstnieku” kustība turpināsies arī nākamajā studiju gadā, piedāvājot gan studējošajiem, gan iesaistītajām pusēm jaunas ieceres un projektus.

Apsveicam un lepojamies! Par profesoru Vidzemes Augstskolā ievēlēts Jānis Buholcs

Vidzemes Augstskola šovasar kļuvusi par vēl vienu profesoru bagātāka – Jānis Buholcs ievēlēts profesora amatā darbam Vidzemes Augstskolas Sabiedrības zinātņu fakultātē zinātnes nozarē "Plašsaziņas līdzekļi un komunikācija" apakšnozarē "Komunikācijas teorija".

ViA Sabiedrības zinātņu fakultātes dekāne Anžela Jurāne-Brēmane:

"Jānis ir studentu iecienīts docētājs. No studējošajiem ir ļoti labas atsauksmes par Jāņa spēju ieinteresēt un aizraut studentus, par spēju saprotami izklāstīt savas plašās zināšanas. Tāpat Jānis savas plašās eksperta zināšanas pielieto, veidojot šķirkļus Nacionālajā enciklopēdijā (šobrīd 6 šķirkļi). Jānis arī ļoti atbildīgi un aizrautīgi iesaistās diskusijās par studentu gada projektiem, bakalaura un maģistra darbiem gan to tapšanas stadijā (tematu pieteikumi un priekšaizstāvēšanas), gan arī aizstāvēšanā."

ViA Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta vadītāja Agita Līviņa: 

"Jānis Buholcs par profesionālām tēmām izsakās vienkārši, argumentēti, saprotami un labā latviešu valodā. No Jāņa, strādājot kopīgi valsts pētījumu programmā, esmu labi iegaumējusi terminu sociālie tīkli un sociālie mediji lietojumu. Jānis kopj netiek latviešu valodu, bet arī skolo studentus un vairo zināšanas, nodod tās tālāk. Jānis ir pamanīts ne tikai Vidzemes Augstskolā, bet regulāri docē Ķīles augstskolā Vācijā,  plašsaziņas līdzekļos regulāri publicē uzticamus rakstus par  mediju kvalitāti un medijpratības jautājumiem. Jānim ir ass prāts, plašs redzeslauks un mazliet arī noslēpumainība piemīt, prot patīkami pārsteigt gan profesionāli, gan ikdienas darbā. Ar nepacietību gaidu Jāņa sarakstīto grāmatu "Sociālie mediji: sabiedrība caur tehnoloģiju prizmu". Vēlu veiksmi, lai grāmata ir ceļš uz tālākām virsotnēm."
Apsveicam un lepojamies ar mūsu docētāju panākumiem, kas kaldināti neatlkaidīgā un mērķtiecīgā darbā, kā arī sinerģijā ar Vidzemes Augstskolu!

Vidzemes Augstskola koordinēs nebijušu mikrokvalifikāciju izmēģinājumprojektu

18. jūnijā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinātā izmēģinājumprojekta uzsākšana augstskolu finansēšanas sistēmas maiņai. Pēc ministrijas ieceres no 2026. gada jaunais finansēšanas modelis tiktu ieviests visās valsts augstskolās, proti, notiktu pāreja no esošā budžeta vietu aprēķina modeļa uz augstākās izglītības institucionālo finansēšanu. 

Plānoto izmaiņu rezultātā valsts augstākās izglītības iestādēm būs lielāka autonomija un pavērsies plašākas iespējas sasniegt izvirzītos mērķus, t.i., augstskolām tiks maksāts par rezultātu, nevis procesu. Ieviešot finansēšanu institūcijas līmenī, pašas augstskolas lems, cik studentu uzņemt valsts budžeta pilnībā finansētās studiju vietās, cik par maksu un cik ar līdzmaksājumu. Turklāt tiks nodrošināta augstākās izglītības sistēmas ilgtspējīga attīstība, veicinot kvalitatīvu augstāko izglītību un nodarbinātību, kas savukārt ilgtermiņā sekmēs Latvijas ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša pauž: “Augstākā izglītība un zinātne ir viens no būtiskākajiem tautsaimniecības virzītājspēkiem. Jaunais augstskolu finansēšana modelis precīzāk un mērķētāk nodrošinās tautsaimniecības izaugsmei nepieciešamo speciālistu sagatavošanu augstskolās. Šobrīd ir svarīgi pāriet uz tādu augstākās izglītības finansēšanas sistēmu, kas  fokusēta nevis uz procesa uzturēšanu, neskatoties uz rezultātu, bet - orientēta uz stratēģiskā valsts pasūtījuma mērķtiecīgu izpildi. Viens no svarīgiem elementiem ir arī atteikšanās no pārliekas birokrātijas. Tā nozīmē gan lielāku uzticēšanos un brīvību augstskolām, gan lielāku atbildību izvirzītu mērķu sasniegšanā.”

Šobrīd esošais finansēšanas modelis pēc budžeta vietu aprēķina rada stimulu augstskolām aizpildīt budžeta vietas, nevis koncentrēties uz kvalificētu absolventu sagatavošanu. Tāpēc IZM piedāvā pāreju uz institūcijas līmeņa finansējumu, kas balstīts uz augstskolu sniegumu, kur īpaši tiks vērtēta absolventu nodarbinātība Latvijā kvalificētos amatos. Tādējādi tiks nodrošināta profesionālās izglītības atbilstība darba tirgus prasībām, mūžizglītības un darba vidē balstītas mācību pieejas īstenošanai.

Pāreju uz institūcijas līmeņa finansēšanas modeli labvēlīgi vērtē visas valsts augstskolas. Šāda pieeja ļaus augstākās izglītības iestādēm racionālāk rīkoties ar pieejamajiem līdzekļiem, veicot iekšējās pārdales atbilstoši mērķiem, izvirzot stingrākas prasības uzņemšanai un koncentrējoties uz kvalitatīvu absolventu sagatavošanu. Proti, nākotnē orientēšanās būs uz studējošajiem.

IZM un nozares ministrijas slēgs vienošanās protokolus, lai uzraudzītu to absolventu sagatavošanu, kas ir īpaši svarīgi tautsaimniecībai un augstākās izglītības sistēmai, tostarp STEM jomās, pedagoģijā un veselības aprūpes programmās. Lai aprobētu jauno finansēšanas pieeju, IZM uzsāks izmēģinājumprojektu, kam ir izstrādāti kritēriji un apzināti rādītāji jaunā modeļa uzsākšanas atbilstībai. Ieviešot jauno finansēšanas modeli, ir svarīgi, lai augstskolām jau ir attīstīta pārvaldības un finanšu sistēma, ar spēcīgu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, turklāt ir stratēģisks redzējums.

Pēc ziņojuma apstiprināšanas MK valsts augstskolas varēs pieteikties uz institucionālā finansējuma izmēģinājumprojektu, un ministrija izvērtēs to gatavību, vērtējot, vai augstskolā ir attīstīta stratēģiskā pārvaldība, finanšu plānošanas un uzskaites sistēma, ir izstrādāts pārmaiņu ieviešanas plāns studiju programmu klāsta attīstībai un ir skaidrs redzējums, kas augstskolas darbībā tiks uzlabots ar izmēģinājumprojekta ieviešanu. Tas būs pirmais solis likumdošanas izstrādē, kas no 2026. gada varētu būt attiecināma uz visām valsts augstskolām. Pēc konceptuālā MK ziņojuma pieņemšanas valsts augstskolas un nozares ministrijas varēs pieteikties uz izmēģinājuma projekta uzsākšanu.

Šobrīd pieaug nepieciešamība apgūt jaunas prasmes viscaur karjerai. Tādēļ paralēli IZM plāno īstenot arī Latvijā vēl nebijušu mikrokvalifikāciju izmēģinājumprojektu, kuru koordinēs Vidzemes Augstskola (ViA). Ar mikrokvalifikāciju saprot apliecinājumu, ka persona ir apguvusi noteiktus mācīšanās rezultātus neilgā mācīšanās pieredzē, piemēram, klātienes vai attālinātos studiju moduļus, studiju kursus, kas ir studiju programmu sastāvdaļas. Šis projekts iesaistīs visas lietišķo zinātņu augstskolas un koledžas, lai veicinātu starpdisciplinaritāti un uzlabotu izglītības kvalitāti.

ViA jau ir plaša starptautiskā pieredze, tā ir aktīvi strādājusi Eiropas universitāšu aliansē, EUDRES tīklā, līdz ar to izmēģinājumprojekta īstenošanai būs iespējams izmantot un apvienot ViA resursus mācīšanās, pētniecības un inovāciju jomā. Izmēģinājumprojekta fāzē tiks iesaistītas arī citas augstskolas, t.sk. zinātņu universitātes, lai nodrošinātu plašāku piedāvājumu atbilstoši uzkrātajām kompetencēm. Šobrīd prioritāte ir valsts dibināto augstskolu finansēšana.

Vidzemes Augstskola pievienojas sadarbības memorandam par jaunas biorafinēšanas ekosistēmas izveidi

Otrdien, 18. jūnijā, Vidzemes Augstskola parakstīja sadarbības memorandu par jaunas biorafinēšanas ekosistēmas izveidi, kas sniegs būtisku ieguldījumu bioekonomikas attīstībā. Sadarbības memorandu kopumā parakstīja 22 uzņēmumi un organizācijas.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis: 
“Biorafinēšanas nozares memorands atver jaunu lapaspusi Latvijas ekonomikai. Tas ir plats solis pretim mūsu izvirzītajam mērķim - dubultot valsts ekonomikas apmēru tuvāko desmit gadu laikā. Sadarbojoties uzņēmējiem, zinātniskajām institūcijām un valsts pārvaldei, mēs šim mērķim varam tuvināties daudz straujāk.”

Biorafinēšana ir strauji augoša nozare, kura nodrošina biomasas pārstrādi enerģijā vai plaša patēriņa produktos, kurus izmanto celtniecības materiālu ražošanā, pārtikas rūpniecībā un citās jomās. Plānots, ka sadarbības memorandu parakstīs seši uzņēmumi, kā arī vairākas universitātes, zinātniskās institūcijas un valsts pārvaldes institūcijas.

Bioekonomikas nozare šobrīd sniedz lielāko devumu Latvijas apstrādes rūpniecībā. Tās kopējais eksporta apmērs 2023. gadā bija 7,86 miljardi eiro, bet kopš 2014. gada eksporta ražošanas līmenis ir gandrīz dubultojies. Šī nozare nodrošina 125 tūkstošus darba vietu un ir ar milzīgu potenciālu Latvijas ekonomikas attīstībā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Raivis Bremšmits:

“Latvija ir eksporta nācija un bioekonomika ir mūsu dabiskā priekšrocība. Biorafinēšana kā jauna zināšanu ietilpīga nozare sniedz mums plašas attīstības iespējas gan investīciju piesaistē, gan eksporta apjoma kāpināšanai līdz 80% no iekšzemes kopprodukta.”

Biorafinēšana ir process, kurā no biomasas varam iegūt augstas pievienotās vērtības produktus. Ja līdz šim biomasu lielā apjomā eksportējām uz ārvalstīm, tad šobrīd ir izveidojušies priekšnosacījumi, lai to pārstrādātu Latvijā. Eksporta tirgos patērētājam ir augošs pieprasījums pēc “zaļajiem produktiem” - šī ir lieliska iespēja Latvijai izmantot savas dabiskās priekšrocības. Būtisku pienesumu nozares attīstībai sniegs tādi uzņēmumi kā “Fibenol”, kurš biorafinēšanas attīstībā plāno investēt līdz 700 miljoniem eiro.

Biorafinēšana ļauj līdz 90% biomasas izejvielu pārvērst materiālos, kurus plaši izmantojam būvmateriālu ražošanā, farmācijā, kosmetoloģijā, tekstilrūpniecībā, pārtikas pārstrādē un citās nozarēs, aizstājot fosilos resursus un ķīmiskās vielas. Biorafinēšana ļauj iegūt tādus produktus kā biodegviela, bioplastmasa, dažādas ēteriskās eļļas un uztura bagātinātājus, celulozi, dzīvnieku barību un mēslojumu, kā arī citus vērtīgus produktus. Tādā veidā iespējams samazināt ekoloģisko pēdu, kuru rada ražošanas process un padarīt gala produktus videi draudzīgākus.

Memorands veicina labu pārvaldību un iniciatīvas, lai atbalstītu un stimulētu jaunu vērtības ķēžu izstrādi no bioloģiskiem materiāliem, kas iegūti no vietējām izejvielām, aicinot fokusēties uz gala produkta radīšanu Latvijā. Tas nodrošinās, ka ar biorafinēšanas projektiem saistītie ekonomiskie ieguvumi, darba vietu radīšana un ilgtspējas prakses pieredze izmantos Latvijai raksturīgās bioekonomikas priekšrocības un veicinās arī reģionālo attīstību.

Lai koordinētu sadarbību starp nozares uzņēmumiem, universitātēm, zinātniskajām institūcijām un valsts pārvaldi, tika izveidota rīcības komiteja, kura nodrošinās informācijas apmaiņu un sadarbību starp iesaistītajām pusēm.

Memorandu par biorafinēšanas ekosistēmas izveidi parakstīja:

Biorafinēšanas vērtības ķēdes uzņēmumi: “ASNS Ingredient” valdes loceklis Edgars Ruža; “Fibenol Latvia” vietas izvēles un plānošanas vadītāja Merili Palu; “Aloja – Starkelsen” vadītājs Maurizio Decio; “Field and Forest” valdes loceklis Gundars Skudriņš; “Biolat” valdes priekšsēdētājs Arvis Eisaks; “Bio-Venta” valdes loceklis Indulis Stikāns.

Valsts institūcijas: Ekonomikas ministrs Viktors Valainis; Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Raivis Bremšmits; Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs

Normunds Šmits; Izglītības un zinātnes ministrijas RIS3 vienības vadītājs Edvards Francis Kuks; Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe; Finanšu ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Eiropas Savienības fondu jautājumos Armands Eberhards; Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs.

Augstākās izglītības iestādes: Rīgas Tehniskās universitātes rektors Tālis Juhna; Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš; Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja Sandra Muižniece-Brasava; Vidzemes Augstskolas Atvērto inovāciju centra vadītāja Santa Vītola.

Zinātniskās institūcijas un nodibinājumi: Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā Uģis Cābulis; Nodibinājuma “Baltic Studies Centre” vadošā pētniece Elīna Dāce; Agroresursu un ekonomikas institūta direktore Ineta Stabulniece; Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” direktore Olga Vilciņa; Nodibinājuma “Vides risinājumu institūts” valdes loceklis Gundars Skudriņš.

Image
Image

Vidzemes Augstskola, Cēsu iela 4, Tērbatas iela 10, Valmiera, LV-4201, Latvija

Reģ. Nr. LV90001342592

KONTAKTI | REKVIZĪTI