Lai veicinātu sadarbību  Eiropas augstāko izglītības iestāžu un citu starptautisku alianšu vidū, sekmētu atvērtās zinātnes un izglītības praksi, jūnija sākumā aizvadīts projekta E³UDRES² Ent-r-e-novators starptautisks seminārs “Atvērtā zinātne un atvērtā izglītība”.

Diskusijās apspriestas tādas tēmas kā Eiropas atvērtās zinātnes mākoņa priekšrocības, digitālo rīku loma atvērtās zinātnes veicināšanā, izaicinājumi un pieredze atvērtās zinātnes prakses ieviešanā, atvērto licenču pārvaldība, atvērtā pedagoģija, jauno tehnoloģiju ietekme uz izglītību u.c.. projekti, kuru mērķis ir veicināt atvērto zinātni un sadarbību starp Eiropas augstākās izglītības iestādēm, tādējādi sniedzot pārdomas par turpmāko sadarbību un stratēģijām atvērtās zinātnes un izglītības stiprināšanai Eiropā.

Pasākums pulcēja daudzveidīgu ekspertu loku, bagātinot zināšanu apmaiņu un pastiprinot sadarbības nozīmi starp akadēmiskajām institūcijām, tādējādi vēlreiz apliecinot sadarbības un atvērtas zinātnes un izglītības prakses veicināšanas nozīmi, nostiprinot E³UDRES² platformas pozīcijas Eiropas mērogā augstākajā izglītībā.

Vidzemes Augstskolas bibliotēkas direktore Evita Lantrāte atzīst:  “Mani ļoti uzrunāja semināra programmā pieteiktās tēmas un pieredzes stāsti, kas būtu noderīgi arī veicinot Atvērtās zinātnes procesus ViA”.

Diskusijās apspriestas arī tādas tēmas kā Eiropas atvērtās zinātnes mākoņa priekšrocības un izaicinājumi, pieredze atvērtās zinātnes prakses ieviešanā un ētikas jautājumi, digitālie rīki un jauno tehnoloģiju ietekme atvērtajā izglītībā un zinātnē, inovatīvie projekti, kas vērsti uz atvērtās zinātnes veicināšanu un sadarbību- INCITIES, EXPER un BI4E.

Projekts E³UDRES² Ent-r-e-novators, ko finansē Eiropas Komisija, izmantojot programmu Horizon Europe, ir saskaņots ar Eiropas prioritātēm, uzsverot atvērtās zinātnes, atvērtās inovācijas, atvērtās izglītības un atvērto resursu nozīmi. Pasākuma laikā tika aplūkotas vairākas aktuālas tēmas, akcentējot atvērtās zinātnes, atvērtās inovācijas, atvērtās izglītības un atvērto resursu nozīmi.

Vidzemes Augstskolas iesaiste projektā palīdz veicināt izpratni par zinātni reģionā, veidot jaunas un ciešākas sadarbības pētniecībā, sekmēt atvērto zinātni un atvērto izglītību reģionā un valstī.Kā galvenais projekta rezultāts tiks izstrādāta vienota Eiropas Universitāšu alianses E³UDRES² zinātnes stratēģija, kas visiem tās partneriem (te var uzskaitīt) palīdzēs veicināt reģionu ilgtspējīgu attīstību.

Konferencē piedalījās vadošās personas atvērtās zinātnes un atvērtās izglītības jomā, piemēram, Luis Coelho, IPS profesors un Ent-r-e-novators projekta koordinators, Karels Luibens, Eiropas atvērtās zinātnes asociācijas prezidents Silviu Vert., Radu Vasiu un Diāna Andone no Timišoāras Politehniskās universitātes (Rumānija), Tassilo Pellegrini no Sentpeltenes Lietišķo zinātņu universitātes (Austrija), Sāra de Koninka no Lēvenas Limburgas universitātes koledžām (Beļģija), Sīlvija Roda Kuvaneiro no Setúbalas Politehniskās universitātes (Portugāle), Antónia Correia no Minho universitātes (Portugāle), Joana Boavida-Portugal no MARE (Portugāle) un Pedro Manuel Antão no INCITIES projekta, Michelle Perello no EXPER un Irina Lungu no BI4E projekta. 

Šonedēļ Vidzemes Augstskolas rektore Agnese Dāvidsone pateicās visiem studējošajiem, kopumā 14, kuri aizvadītajā studiju gadā iesaistījušies “ViA vēstnieku” kustībā.

“ViA vēstnieki” ir viena no augstskolas ārpusstudiju aktivitātēm, kas dod iespēju jauniešiem jau no pirmajās studiju dienām praktizēt komunikācijas, prezentācijas, organizēšanas prasmes, iesaistoties pasākumu rīkošanā un nodrošināšanā, braucot uz skolām un stāstot par studijām ViA un karjeras iespējām, kā arī veidojot multimediju saturu, kā arī piedaloties citās aktivitātēs.

Visvairāk stundas “ViA vēstnešu” programmā aizvadītajā studiju gadā aizvadījusi Laura Droiska, Bella Agnija Vāciete un Sofija Ņikitina. Studējošie viesojušies skolās, nodrošinājuši ViA piedalīšanos  izstādē “Skola 2024”, Meža dienās Tērvetē, organizējuši atvērto durvju dienas u.c. pasākumus. Bet populārā aktivitāte bijusi tieši "digitālie vēstneši" jeb multimediju satura veidošana par augstskolu.

“ViA vēstnieku” kustība turpināsies arī nākamajā studiju gadā, piedāvājot gan studējošajiem, gan iesaistītajām pusēm jaunas ieceres un projektus.

Vidzemes Augstskola šovasar kļuvusi par vēl vienu profesoru bagātāka – Jānis Buholcs ievēlēts profesora amatā darbam Vidzemes Augstskolas Sabiedrības zinātņu fakultātē zinātnes nozarē "Plašsaziņas līdzekļi un komunikācija" apakšnozarē "Komunikācijas teorija".

ViA Sabiedrības zinātņu fakultātes dekāne Anžela Jurāne-Brēmane:

"Jānis ir studentu iecienīts docētājs. No studējošajiem ir ļoti labas atsauksmes par Jāņa spēju ieinteresēt un aizraut studentus, par spēju saprotami izklāstīt savas plašās zināšanas. Tāpat Jānis savas plašās eksperta zināšanas pielieto, veidojot šķirkļus Nacionālajā enciklopēdijā (šobrīd 6 šķirkļi). Jānis arī ļoti atbildīgi un aizrautīgi iesaistās diskusijās par studentu gada projektiem, bakalaura un maģistra darbiem gan to tapšanas stadijā (tematu pieteikumi un priekšaizstāvēšanas), gan arī aizstāvēšanā."

ViA Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta vadītāja Agita Līviņa: 

"Jānis Buholcs par profesionālām tēmām izsakās vienkārši, argumentēti, saprotami un labā latviešu valodā. No Jāņa, strādājot kopīgi valsts pētījumu programmā, esmu labi iegaumējusi terminu sociālie tīkli un sociālie mediji lietojumu. Jānis kopj netiek latviešu valodu, bet arī skolo studentus un vairo zināšanas, nodod tās tālāk. Jānis ir pamanīts ne tikai Vidzemes Augstskolā, bet regulāri docē Ķīles augstskolā Vācijā,  plašsaziņas līdzekļos regulāri publicē uzticamus rakstus par  mediju kvalitāti un medijpratības jautājumiem. Jānim ir ass prāts, plašs redzeslauks un mazliet arī noslēpumainība piemīt, prot patīkami pārsteigt gan profesionāli, gan ikdienas darbā. Ar nepacietību gaidu Jāņa sarakstīto grāmatu "Sociālie mediji: sabiedrība caur tehnoloģiju prizmu". Vēlu veiksmi, lai grāmata ir ceļš uz tālākām virsotnēm."
Apsveicam un lepojamies ar mūsu docētāju panākumiem, kas kaldināti neatlkaidīgā un mērķtiecīgā darbā, kā arī sinerģijā ar Vidzemes Augstskolu!

18. jūnijā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinātā izmēģinājumprojekta uzsākšana augstskolu finansēšanas sistēmas maiņai. Pēc ministrijas ieceres no 2026. gada jaunais finansēšanas modelis tiktu ieviests visās valsts augstskolās, proti, notiktu pāreja no esošā budžeta vietu aprēķina modeļa uz augstākās izglītības institucionālo finansēšanu. 

Plānoto izmaiņu rezultātā valsts augstākās izglītības iestādēm būs lielāka autonomija un pavērsies plašākas iespējas sasniegt izvirzītos mērķus, t.i., augstskolām tiks maksāts par rezultātu, nevis procesu. Ieviešot finansēšanu institūcijas līmenī, pašas augstskolas lems, cik studentu uzņemt valsts budžeta pilnībā finansētās studiju vietās, cik par maksu un cik ar līdzmaksājumu. Turklāt tiks nodrošināta augstākās izglītības sistēmas ilgtspējīga attīstība, veicinot kvalitatīvu augstāko izglītību un nodarbinātību, kas savukārt ilgtermiņā sekmēs Latvijas ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša pauž: “Augstākā izglītība un zinātne ir viens no būtiskākajiem tautsaimniecības virzītājspēkiem. Jaunais augstskolu finansēšana modelis precīzāk un mērķētāk nodrošinās tautsaimniecības izaugsmei nepieciešamo speciālistu sagatavošanu augstskolās. Šobrīd ir svarīgi pāriet uz tādu augstākās izglītības finansēšanas sistēmu, kas  fokusēta nevis uz procesa uzturēšanu, neskatoties uz rezultātu, bet - orientēta uz stratēģiskā valsts pasūtījuma mērķtiecīgu izpildi. Viens no svarīgiem elementiem ir arī atteikšanās no pārliekas birokrātijas. Tā nozīmē gan lielāku uzticēšanos un brīvību augstskolām, gan lielāku atbildību izvirzītu mērķu sasniegšanā.”

Šobrīd esošais finansēšanas modelis pēc budžeta vietu aprēķina rada stimulu augstskolām aizpildīt budžeta vietas, nevis koncentrēties uz kvalificētu absolventu sagatavošanu. Tāpēc IZM piedāvā pāreju uz institūcijas līmeņa finansējumu, kas balstīts uz augstskolu sniegumu, kur īpaši tiks vērtēta absolventu nodarbinātība Latvijā kvalificētos amatos. Tādējādi tiks nodrošināta profesionālās izglītības atbilstība darba tirgus prasībām, mūžizglītības un darba vidē balstītas mācību pieejas īstenošanai.

Pāreju uz institūcijas līmeņa finansēšanas modeli labvēlīgi vērtē visas valsts augstskolas. Šāda pieeja ļaus augstākās izglītības iestādēm racionālāk rīkoties ar pieejamajiem līdzekļiem, veicot iekšējās pārdales atbilstoši mērķiem, izvirzot stingrākas prasības uzņemšanai un koncentrējoties uz kvalitatīvu absolventu sagatavošanu. Proti, nākotnē orientēšanās būs uz studējošajiem.

IZM un nozares ministrijas slēgs vienošanās protokolus, lai uzraudzītu to absolventu sagatavošanu, kas ir īpaši svarīgi tautsaimniecībai un augstākās izglītības sistēmai, tostarp STEM jomās, pedagoģijā un veselības aprūpes programmās. Lai aprobētu jauno finansēšanas pieeju, IZM uzsāks izmēģinājumprojektu, kam ir izstrādāti kritēriji un apzināti rādītāji jaunā modeļa uzsākšanas atbilstībai. Ieviešot jauno finansēšanas modeli, ir svarīgi, lai augstskolām jau ir attīstīta pārvaldības un finanšu sistēma, ar spēcīgu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, turklāt ir stratēģisks redzējums.

Pēc ziņojuma apstiprināšanas MK valsts augstskolas varēs pieteikties uz institucionālā finansējuma izmēģinājumprojektu, un ministrija izvērtēs to gatavību, vērtējot, vai augstskolā ir attīstīta stratēģiskā pārvaldība, finanšu plānošanas un uzskaites sistēma, ir izstrādāts pārmaiņu ieviešanas plāns studiju programmu klāsta attīstībai un ir skaidrs redzējums, kas augstskolas darbībā tiks uzlabots ar izmēģinājumprojekta ieviešanu. Tas būs pirmais solis likumdošanas izstrādē, kas no 2026. gada varētu būt attiecināma uz visām valsts augstskolām. Pēc konceptuālā MK ziņojuma pieņemšanas valsts augstskolas un nozares ministrijas varēs pieteikties uz izmēģinājuma projekta uzsākšanu.

Šobrīd pieaug nepieciešamība apgūt jaunas prasmes viscaur karjerai. Tādēļ paralēli IZM plāno īstenot arī Latvijā vēl nebijušu mikrokvalifikāciju izmēģinājumprojektu, kuru koordinēs Vidzemes Augstskola (ViA). Ar mikrokvalifikāciju saprot apliecinājumu, ka persona ir apguvusi noteiktus mācīšanās rezultātus neilgā mācīšanās pieredzē, piemēram, klātienes vai attālinātos studiju moduļus, studiju kursus, kas ir studiju programmu sastāvdaļas. Šis projekts iesaistīs visas lietišķo zinātņu augstskolas un koledžas, lai veicinātu starpdisciplinaritāti un uzlabotu izglītības kvalitāti.

ViA jau ir plaša starptautiskā pieredze, tā ir aktīvi strādājusi Eiropas universitāšu aliansē, EUDRES tīklā, līdz ar to izmēģinājumprojekta īstenošanai būs iespējams izmantot un apvienot ViA resursus mācīšanās, pētniecības un inovāciju jomā. Izmēģinājumprojekta fāzē tiks iesaistītas arī citas augstskolas, t.sk. zinātņu universitātes, lai nodrošinātu plašāku piedāvājumu atbilstoši uzkrātajām kompetencēm. Šobrīd prioritāte ir valsts dibināto augstskolu finansēšana.