JAUNUMI

Ilgritīgs tūrisms Latvijā: ceļš no modes lietas līdz nākotnes stūrakmenim

5. decembrī Latvijas tūrisma foruma ietvaros ViA profesore, vadošā pētniece Agita Līviņa uzrunāja tūrisma nozares uzņēmumus un speciālistus, aicinot uz savstarpēju sadarbību, lai īstenotu ilgtspējīgu attīstību un aprites ekonomikas principus tūrismā.

Kas ir ilgritīgs tūrisms? Šis termins pētnieku komandai radās tieši apspriežot un meklējot tūrisma foruma stāstam atbilstošāko un uzrunājošāko nosaukumu. Ilgtspējīga attīstība, zaļais kurss, aprites ekonomika, klimatneitralitāte ir jēdzieni, ko profesore iztirzā savā uzrunā. “Lai no resursu patēriņa, to izmešanas atkritumos pārietu uz atkārtotu resursu izmantošanu, to pārveidošanu citos produktos, pakalpojumos vispirms ir nepieciešama domāšanas veida maiņa, atbilstoša infrastruktūra un sistemātiska pieeja. Tas nozīmē, ka vienā mirklī izmaiņas nevar notikt, lai organizācijas un tūristi, mūsu viesi būtu izmainījušies. Šo varam salīdzināt ar procesu, kurā no skaista, trekna, krāsaina, spoža kāpura attīstās un izaug tauriņš, kas dabas ekosistēmā veic svarīgas funkcijas. Vienlaicīgi tās ir nelielas darbības vietējā līmenī, kopīgi darot daudzās vietās kopā, radot būtiskas izmaiņas, vēlams pozitīvas, “ uzver Agita Līviņa.

“Par ilgtspējīgu attīstību, īpaši apritīgiem risinājumiem ne tikai vienā tūrisma kategorijā, bet visā tūrisma sistēmā kā visaptverošs skatījums (holistisks) ir mūsu pētījums, ko gribu salīdzināt ar stafeti –  gan tūrisma nozari, gan paša pētījuma veikšanu. Stafete prasa gan pārdomātu spēka sadalījumu, gan arī to, lai stafetes kociņš no viena dalībnieka nonāk pie nākošā un tā līdz finišam, bet, ja viens posms vai pakalpojums sniedzējs izkrīt/ nogurst ilgtspējā, tad finišs nav sasniegts. Mūsu pētījums atšķirībā no citiem tieši risina starpdisciplinaritāti kā vienotu veselumu, kas reizē ir pētnieku komandas lielākais izaicinājums. Mūsu pirmais uzdevums ir Latvijas tūrisma sistēmas apritīguma un zaļā kursa ieviešanas brieduma līmeņa sākotnējā noteikšana, kas sākas ar nozares organizāciju dalību pētījumā, aizpildot aptaujas anketu. Šis izejas punkts - pamats ir svarīgs, lai tālākā būve būtu stabila un noturīga jeb citiem vārdiem sakot – no pētījuma 1. daļas iegūtās informācijas būvētu konceptuālu funkcionālo modeli, kas pāraug biznesa modelī, palīdzot saprast ieguldījumus, atmaksāšanos. Un izstrādāt rekomendācijas politikas veidotājiem par atbalsta instrumentiem nozarē.”

Uzrunas noslēgumā Agita Līviņa izsaka pateicību 120 tūrisma organizācijām, kas jau ir aizpildījušas pētījuma aptauju, un aicina iesaistīties arī citus nozares pārstāvjus. Agita Līviņa noslēdz: “Latvijas tūrisma ilgritīgums balstās: dabas daudzveidības saglabāšanā, kas ir gan nozīmīgs resurss, gan nacionālā vērtība; precīzā un mērķētā sadarbībā, izvēloties īsās piegādes ķēdes; īpašniekos un darbiniekos, zinošos, pieredzējušos, ar prasmēm; un pētījumos, ticamos datos balstītos lēmumos, rīcībās, kas nojauc šķēršļus un rada stimulus un atbalstu jauniem proaktīviem, finansiāli pamatotiem risinājumiem. Kā pētnieki esam gatavi sniegt savu roku, lai pēda, ko atstājam ir ar mazu nospiedumu, zaļa un ilgritīga kā šodienas smilšu prezentācija.”

Pētījums tiek īstenots fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta “Resursu un procesu novērtējums apritīguma un zaļā kursa ieviešanai tūrisma sistēmā (CirToS)”, projekta Nr. lzp-2023/1-0478, ietvaros.

 

cirtus_logo.png

ViA studējošie un skolēni no Vidzemes skolām viesojas mediju redakcijās

28. novembrī, Vidzemes Augstskolas studentiem un vidusskolēniem no Vidzemes skolām bija iespēja viesoties vairākās Latvijas mediju redakcijās.

Rītu jaunieši pavadīja TVNET grupas redakcijā, kur bija iespēja aprunāties ar galveno redaktoru Tomu Ostrovski, iepazīt darbu podkāstu ierakstu studijā, kā arī pārrunāt ar TVNET žurnālistiem tēmu par kļūdu atzīšanu un labošanu publikācijās. 

Tālāk ceļš veda uz žurnāla "IR" redakciju, kur redaktore Nellija Ločmele dalījās pieredzē, pastāstīja, kā izveidots "IR", un diskutēja ar skolēniem un studentiem par redakcionālo neatkarību un brīvību. Pēcpusdienā jaunieši iepazina televīzijas kanāla TV24 mājvietu, kur žurnālists Ansis Bogustovs pastāstīja par raidījumu tapšanu un žurnālistam nepieciešamajām zināšanām un iemaņām. Dienas noslēgumā - SKONTO mediju grupa, kur laipni sagaidīja radio DJ Elizabete Puče, Toms Polakens un Mārtiņš Kits. Studentiem un skolēniem bija iespēja pašiem ierakstīt laika ziņas, uzspēlēt radio spēli "Kas tev skan?" un izzināt radio cilvēku ikdienu. 

Pieredzes brauciens uz Latvijas mediju redakcijām bija noslēdzošais projekta "Atvērtās nodarbības žurnālistikā" pasākums. Iepriekš jau vēstījām, ka Vidzemes Augstskolā šā gada oktobrī un novembrī notika atvērtās nodarbības žurnālistikā, ļaujot topošajiem mediju speciālistiem, kas šobrīd jau studē mediju studijas un žurnālistiku, kā arī vidusskolēniem, kuriem ir interese par žurnālista profesiju, piedalīties nozares profesionāļu vadītās darbnīcās. Darbnīcu organizēšanu finansēja Kultūras ministrija un to mērķis bija veicināt topošo mediju profesionāļu un profesionālās mediju vides mijiedarbību. 

Vidzemes Augstskolā sekmīgi aizstāvēti divi promocijas darbi

Otrdien, 26. novembrī, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas un Vidzemes Augstskolas īstentotajā Sociotehnisku sistēmu inženierijas doktora studiju programmā MĀRTIŅŠ JANŠEVSKIS sekmīgi aizstāvēja promocijas darbu “Zināšanu izguve un ietvars no viedo sistēmu lietotāju reakcijas datiem” zinātnes doktora (PhD) zinātniskā grāda iegūšanai elektrotehnikas, elektronikas, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarē.

Promocijas darba zinātniskais vadītājs – Dr.sc.ing. Kaspars Osis.

Elektrotehnikas, elektronikas, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju promocijas padomes atklātā sēdē promocijas darbu 26. novembrī sekmīgi aizstāvēja arī ARTIS AIZSTRAUTS.

Darba “Heterogēnu un sadalītu imitācijas modeļu vienkāršotas komunikācijas īstenošana” zinātniskais vadītājs – Prof, Dr.sc.ing. Egils Ginters.

Promocijas darbus var lasīt šeit:

https://va.lv/studijas/doktorantura/sociotehnisko-sistemu-inzenierija

Lasāma novembra UNESCO katedras ziņu lapa

Novembra Vidzemes Augstskolas (ViA) UNESCO katedras "Biosfēra un cilvēks" ziņu lapa atgādina lasītājiem par starptautisko biosfēras rezervātu dienu, kā arī ViA raidījumu "Zinātne tuvplānā", tāpat varam iepazīties ar ViA Ekopadomes vadītāju un uzzināt par jaunu informatīvu zīmi, ko izveidojusi Dabas aizsardzības pārvalde.

Ziņu lapu veido Vidzemes Augstskolas Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta UNESCO katedra"Biosfēra un cilvēks" sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju.

Ziņu lapa pieejama šeit.

Viedās specializācijas stratēģijas veiksmīgai ieviešanai Vidzemē būtiska pašvaldību un partneru ciešāka sadarbība

Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) pašvaldībām nepieciešams stiprināt sadarbību ar uzņēmējiem, zinātniskajām institūcijām un nevalstiskajām organizācijām, lai reģiona attīstības procesi būtu ilgtspējīgi un efektīvi – tā tika secināts š.g. 20. novembrī Vidzemes uzņēmējdarbības centra un Vidzemes Atvērto inovāciju centra rīkotajā pasākumā. Tajā piedalījās septiņu VPR pašvaldību pārstāvji.

Diskusijās galvenā uzmanība tika pievērsta VPR viedās specializācijas stratēģijai kā instrumentam, kas palīdz koncentrēt resursus reģiona nozīmīgākajās un vienlaikus arī konkurētspējīgākajās nozarēs, īpaši koncentrējoties uz pašvaldību lomu inovācijas ekosistēmā tās pilnvērtīgai funkcionēšanai.

Latvijas Universitātes pētniece un INNOMATRIX izpētes nodaļas vadītāja Līga Brasliņa uzsvēra, ka viedās specializācijas stratēģija ir efektīvs rīks, lai reģions kļūtu konkurētspējīgāks, un piebilda, ka “bez pašvaldību iesaistes viedās specializācijas stratēģija nav realizējama. Mēs visi esam vienas ekosistēmas daļa, un tās pamats ir sadarbība un inovācijas.” Stratēģija palīdz pašvaldībām kopīgi apzināt un fokusēties uz reģiona prioritārajām inovāciju jomām, piedāvājot rīkus stratēģiskai pieejai uzņēmējdarbības attīstībai un sadarbības stiprināšanai. Kā atgādināja Santa Vītola, Vidzemes Atvērto inovāciju centra vadītāja: “Vieda specializēšanās palīdz ierobežotos resursus ieguldīt pārdomāti, lai pēcāk gūtu lielāku ekonomisku labumu gan pašvaldībai, gan reģionam kopumā.”

Pasākumā piedalījās VPR pašvaldību attīstības, uzņēmējdarbības un plānošanas speciālisti, kā arī Latvijas Universitātes pētnieki, Vidzemes Augstskolas pārstāvji un reģiona attīstības jomas eksperti. Dalībnieku dažādā pieredze veicināja saturīgu diskusiju par viedās specializācijas stratēģijas nozīmi un tās praktisko pielietojumu. Pieredzes apmaiņu bagātināja veiksmīgi pašmāju un ārvalstu piemēri, kas demonstrēja, kā viedās specializācijas stratēģijas principus integrēt ikdienas darbā.

Pasākuma ietvaros notika arī praktiskās darbnīcas, kurās pašvaldību speciālisti strādāja pie idejām, kā viedās specializācijas stratēģijas elementus integrēt savā darbā. Speciālisti atzina, ka praktiska pieeja palīdz izprast stratēģijas būtību un tās pielietojamību pašvaldību attīstības plānos. Pēc darbnīcām vairāku pašvaldību pārstāvji secināja, ka svarīgs turpmākais solis ir informācijas un datu apkopošana par uzņēmējdarbības jomām, kurās veidojas nozīmīga ekonomiskā koncentrācija un kas raksturo konkrētās teritorijas stiprās puses. Šie dati ļaus mērķtiecīgi plānot un veicināt sadarbības stiprināšanu, kā arī attīstīt teritoriju ekonomisko potenciālu.

Vidzemes plānošanas reģiona Teritoriālās plānošanas nodaļas vadītāja Ieva Kalniņa un projekta PoliRuralPlus eksperts Krišjānis Veitners iepazīstināja ar reģiona un pašvaldību attīstības uzraudzības mehānisma izstrādi, tā vajadzībām un pilnveidošanas procesu. Prezentācijā tika akcentēta sistemātiska reģiona pieeja, kas paredz saskaņotu un integrētu rīcību starp dažādiem reģiona elementiem – pašvaldībām, uzņēmējiem, institūcijām un iedzīvotājiem Šāda pieeja balstās uz koordinētu darbību, nodrošinot resursu efektīvu izmantošanu un reģiona ilgtspējīgu izaugsmi.

Pasākums parādīja, ka viedās specializācijas stratēģijas efektīva ieviešana prasa ciešu un koordinētu sadarbību starp visiem iesaistītajiem partneriem, un gan pašvaldībām, gan zinātniskajam sektoram ir vienlīdz būtiska loma šī procesa sekmēšanā.

Pasākumu rīkoja Vidzemes uzņēmējdarbības centrs un Vidzemes Atvērto inovāciju centrs. Jāatgādina, ka Vidzemes Atvērto inovāciju centru 2024. gada aprīlī kopīgi izveidoja Vidzemes Augstskola un Vidzemes plānošanas reģions, lai sekmētu reģiona inovāciju un zināšanu ekosistēmas attīstību. Šī sadarbība veicina ciešāku mijiedarbību starp akadēmisko vidi un reģionālo attīstību, sniedzot iespēju radīt inovatīvus risinājumus Vidzemes izaugsmei.

Šī aktivitāte notiek sadarbībā ar Vidzemes uzņēmējdarbības centru Horizon Europe projekta “PoliRuralPlus” ietvaros. Projekta mērķis ir sekmēt ilgtspējīgu, līdzsvarotu, sadarbībā balstītu, integrētu pilsētu un lauku teritoriju attīstību, kas veicina un atbalsta inovatīvu metožu lietošanu un datos balstītu lēmumu pieņemšanu.

Finansē ES. Izskanējušie viedokļi un uzskati ir tikai autora(-u) pausti un neatspoguļo ES vai Eiropas Pētniecības izpildaģentūras (REA) uzskatus. Ne ES, ne finansējumu piešķīrusī iestāde nevar būt atbildīga par tiem.

 

Saite uz oriģinālo rakstu: https://www.vidzeme.lv/viedas-specializacijas-strategijas-veiksmigai-ieviesanai-vidzeme-butiska-pasvaldibu-un-partneru-ciesaka-sadarbiba/

Image
Image

Vidzemes Augstskola, Cēsu iela 4, Tērbatas iela 10, Valmiera, LV-4201, Latvija

Reģ. Nr. LV90001342592

KONTAKTI | REKVIZĪTI