Vidzemes Atvērto inovāciju centra vadītāja Santa Vītola un Vidzemes Augstskolas SSII direktors un pētnieks Oskars Java novembra sākumā personāla mobilitātes (Staff week) ietvaros apmeklēja Vidzemes partneraugstskolu Fuldas Universitāti (Hochschule Fulda).

Mobilitātes laiks ietvēra sevī ne tikai iepazīšanos ar augstskolu un tās sniegtajām iespējām, bet arī padziļinātas sesijas, piemēram, "Mobilitātes formāti projektā E³UDRES², iespējamie finansēšanas veidi un apstrāde, Fuldas Universitātes piemērs".

Vidzemes Augstskola pārstāv Latviju Eiropas universitāšu aliansē projektā E³UDRES². Deviņas augstskolas no deviņām dažādām valstīm (Austrijā, Beļģijā, Ungārijā, Portugālē, Rumānijā, Vācijā, Nīderlandē, Somijā un Latvijā) apvieno savus resursus mācīšanās, pētniecības un inovāciju jomās, lai rastu risinājumus reģiona nākotnes izaicinājumiem. Alianse seko idejai "No Eiropas – Eiropai".

#ErasmusPlus #mobilitāte #VidzemesAugstskola

No 25. oktobra līdz 2. novembrim Vidzemes Augstskolas Jaunās Būvniecības skola organizēja Jaunās Būvniecības nedēļu, kuras ietvaros notika pieci pasākumi. Tie apvienoja ilgtspējīgu būvniecību, pilsētvides plānošanu, sarunas ar nozares profesionāļiem un uzņēmējiem, kā arī mācību vizītes.

Šī nedēļa kļūst par tradīciju, lai veicinātu dialogu un sadarbību, nodrošinot platformu, kurā profesionāļi, studenti un entuziasti var apmainīties ar idejām, pieredzi un jaunākajām tendencēm. Šī nedēļa viennozīmīgi arī iedvesmo inovācijām- diskusijas un lekcijas rosina domāt ārpus ierastā, meklējot jaunus risinājumus ilgtspējīgai attīstībai. Un pats svarīgākais, šis pasākums padara zināšanas pieejamas ikvienam- atvērtība un pieejamība nodrošina, ka ikviens interesents var iegūt vērtīgu informāciju un iesaistīties nozares attīstībā.

Pasākumu cikls sākās ar ievadlekciju, ko vadīja Vidzemes Augstskolas Ilgtspējīgu ēku būvniecības programmas direktore Gunita Ķiesnere, kurā viņa dalījās ieskatos par būvdarbu vadītāja lomu mūsdienās un diskutēja par to, vai jaunā būvniecība prasa arī jaunu pieeju izglītībai.

"Meistaru brokastis" pulcēja ilgtspējīgas renovācijas ekspertu Zviedrijā un Latvijā Jāni Frīdrihsonu un "Fure Biostone" dibinātāju Austri Kozuliņu. Viņi dalījās pieredzē ne tikai industrijā, bet arī ilgtspējīgu uzņēmumu dibināšanā, iedvesmojot klātesošos uzdrīkstēties un īstenot ilgtspējīgas idejas praksē.

Nedēļas noslēgumā doktora grāda kandidāte Vija Viese iepazīstināja ar ilgtspējas pieprasījumu pilsētplānošanā. Viņa izcēla aktuālās tendences un izaicinājumus, ar kuriem saskaras mūsdienu pilsētplānotāji, uzsverot ilgtspējas nozīmi nākotnes pilsētvidē.

Praktiskās pieredzes iegūšanai dalībniekiem bija iespēja apmeklēt ilgtspējīgas ēku būves, tostarp Latvijas Valsts mežu Rietumvidzemes klientu apkalpošanas centru un Ogres bibliotēku. Tāpat notika vizīte "CLT Profi" ražotnē, kur viesus sagaidīja viens no uzņēmuma dibinātājiem Roberts Dlohi. "CLT Profi" ir piedalījies vairākos priekšzīmīgos ilgtspējas projektos, nodrošinot CLT konstrukcijas tādām būvēm kā Salaspils bērnudārzs, Ogres bibliotēka, "Avoti" Lizumā un Valmieras sociālo pakalpojumu centrs.

Oktobra pēdējā nedēļā atzīmējām nu jau kārtējo, ceturto, UNESCO iedibināto Pasaules mediju un informācijas pratības nedēļu. Pateicoties 11 valstu, arī Latvijas, aktīvai rīcībai, šo nedēļu ar ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju izveidoja 2021. gadā, lai uzlabotu cilvēku prasmes informācijas, mediju un tehnoloģiju jautājumos. Šajā rakstā apkopoju dažas pārdomas, kas radās, aktīvi apmeklējot mediju un informācijas pratības nedēļā notiekošos pasākumus, kā arī mums pašiem Vidzemes Augstskolā izveidotajā mediju un informācijas pratības  un zinātniskuma pratības UNESCO katedrā organizējot vairākas norises.

Draugi, nav labi  – trūkst pamata zināšanu par medijiem!

Izmantoju šo nu jau bijušā politiķa frāzi, lai raksturotu savu centrālo atziņu, kas izvijās caur gandrīz visiem pasākumiem. Patiešām nav labi! Lai gan dažādie mediju un informācijas pratības veicinātāji valsts, nevalstiskajā, arī privātajā sektorā, dažādie ārvalstu finansētāji – visi mēs darām ļoti svarīgu darbu. Cītīgāk pasekojot, vai ik nedēļu kaut kur Latvijā varētu atrast vismaz vienu aktuāliem medijpratības jautājumiem veltītu semināru vai apmācību pasākumu. Aktualitāšu mediju laukā netrūkst: aizvien rafinētākas dažādu vietēju ārvalstu finansētu dezinformatoru veidotas kampaņas, aizvien netīrākas politiskās manipulācijas iedzīvotāju ietekmēšanai, mākslīgā intelekta risinājumi, sociālo mediju platformu īpašnieku neētiskās biznesa prakses. Šie un vēl daudzi citi aspekti summējas, un tā rezultātā strauji sarūk svarīgākais, kas satur kopā demokrātiskas sabiedrības – uzticēšanās dažādām institūcijām^[1]. Lai kādai institūcijai uzticētos, tā ir jāpazīst, vismaz virspusēji jāsaprot tās mērķi, uzdevumi un loma sabiedrībā. Nu lūk, par medijiem, mūsu sabiedrībā zināšanu līmenis ir nepietiekams – to atklāja ne tikai dažādo aizvadītās nedēļas norišu dalībnieki, bet apstiprināja arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) īstenotais un aizvadītajā nedēļā prezentētais medijpratības pētījums^[2]. Izveidojies tāds paradokss: gandrīz garantēti, ka daudzi būs dzirdējuši, kāpēc ir bīstami dziļviltojumi (angļu valodā -deep fakes), bet taujāti par to, kā atšķiras portāls Delfi no platformas Facebook, atbildi, iespējams, nezinās. Tāpat kā nezinās atšķirību starp profesionālu žurnālistu, kurš strādā atbilstoši nozarē aktuālajiem kvalitātes un atbildīguma principiem, ievēro žurnālistikas ētikas normas, un satura veidotāju - influenceri, kurš saņem atlīdzību par konkrētu produktu popularizēšanu.

Mediju un informācijas pratības nedēļu neražas – sabiedrībā trūkst intereses un trūkst arī iespēju mācīties

Aizņēmos vārdu “neraža” kā labu raksturojumu problēmai, kuru medijpratības nedēļas atklāšanas pasākumā Valsts kancelejā iezīmēja portāla Delfi galvenais redaktors Filips Lastovskis: esam palaiduši garām brīdi un iespēju sabiedrību izglītot par mediju vides pašiem pamatiem. Šobrīd šāds saturs nav populārs – tāds, kur mediji stāsta, iepazīstina ar mediju vidi, izglīto par dažādo satura radītāju mērķiem un nolūkiem, par satura dažādību, piemēram, atšķirībām starp viedokļu rakstiem (kā šis) un ziņu materiāliem.

Ļoti virspusēji pārskatot vēlreiz man zināmos interneta resursus, noformulēju, ka Latvijā par medijiem pietiekamā daudzumā un aktuāli izglītojoši materiāli pieejami pārsvarā skolu vecuma bērniem un jauniešiem. Tādus piedāvā, piemēram, Drošāka interneta centrs^[3].  Neliela materiālu kopa izstrādāta Baltijas mediju izcilības centrā^[4]. Drošāka interneta centrs, starp citu, veido arī materiālus vecākiem, kuriem rūp tas, kā viņu bērni patērē internetā pieejamo informāciju, kā veidojas bērnu mediju lietošanas paradumi, Visplašāko medijpratībai veltīto brīvi pieejamo materiālu klāstu var iepazīt NEPLP uzturētajā datu bāzē^[5]. Bet vai es kā pieaugušais izvēlēšos apgūt sev nezināmas lietas, verot vaļā 4.līdz 6.klasei paredzētus mācību resursus un stundu plānus? Droši vien, ka nē. Līdz ar to viena no atziņām, kuru es paņemu no UNESCO Globālās mediju un informācijas pratības nedēļu nedēļas – ir brīva niša satura veidošanai pieaugušajiem. Vien jāatrisina problēma – kā panākt, ka šādam saturam veidojas pieprasījums, ka pieaugušie papildus daudz kam citam savā piesātinātajā ikdienā atrod laiku, lai kaut ko iemācītos par medijiem. Bet bez tā mēs patiesi labus medijpratības rezultātus nesasniegsim – ja nebūs pamata zināšanu, tad aktualitāšu apguve notiks pagalam nestrukturēti, jo iztrūks zināšanu “lielākais rāmis” – kas vispār ir mediji, ko tie dara un cik daudzveidīga, sarežģīta un demokrātiskai sabiedrībai svarīga ir mediju vide. Bez šādām zināšanām iztikt nevarēs, jo kā viens no galvenajiem izaicinājumiem arī nākotnē demokrātisku sabiedrību pastāvēšanai saglabāsies cīņa ar dezinformāciju un informācijas manipulācijām. Mums vēl krietns darbs jāpaveic, lai informācija kļūtu ne tikai par mūsu ieroci, bet arī vairogu drošākai sabiedrībai.

No 2022. gada Vidzemes Augstskolā darbojas UNESCO katedra Mediju un informācijas pratības un zinātnes pratības jautājumos, tādējādi studējošajiem un mācībspēkiem paplašinot iespējas šo tēmu izzināšanā un pētniecībā. Lai gan katedra augstskolā darbojas salīdzinoši nesen, augstskolas aktivitātes medijpratības jomā sniedzas jau krietni ilgāk. Mēs esam viens no vadošajiem šo kompetenču sniedzējiem un sava veida “sargsuņiem”, lai medijpratība un informācijas pratība sasniegtu arvien jaunas un dzirdīgas auditorijas. Tiesa – kaut arī Latvijā šī joma sāk attīstīties aktīvāk, Eiropā ir vērojama lielāka sistēmiska pieeja – vairāku valstu izglītības sistēmās tiek ieviesti mācību priekšmeti vai kursi, kas paredz medijpratības un informācijas pratības prasmes integrāciju skolu mācību programmās.

Noslēdzot dalos ar vienu noderīgu avotu – bezmaksas tiešsaistes kursu, kas radīts mediju patērētājiem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, lai palīdzētu izvērtēt informāciju un apbruņotu tevi ar spēju identificēt dezinformāciju:
https://veryverified.eu/lv/home-latviesu-valoda/

^[1] https://lvportals.lv/skaidrojumi/366607-uzticesanas-petijums-cilvekus-uzruna-saprotami-pieradijumos-balstiti-lemumi-un-cienpilna-komunikacija-2024

^[2] https://www.neplp.lv/lv/jaunums/publiskots-petijums-par-latvijas-iedzivotaju-medijpratibu

^[3] https://drossinternets.lv/lv/info/medijpratiba

^[4]https://bcme.eu/lv/darbi/medijpratiba/medijpratibas-macibu-materiali

^[5] https://datubaze.neplp.lv/

Lai veicinātu inovācijas un savstarpējo sadarbību starp uzņēmējiem, pētniekiem un studentiem, Vidzemes Atvērto inovāciju centrs rīko Inovāciju koprades laboratoriju “Meža resursi ilgtspējīgu pakalpojumu radīšanai”.

1. novembrī notika dalībnieku pirmā tikšanās tiešsaistē, kuras laikā dalībnieki iepazina viens otru, kā arī uzzināja vairāk par izaicinājumiem, kuri tiks risināti šīs Inovāciju koprades laboratorijas laikā. Nākamā tikšanās reize notiks klātienē Vidzemes Augstskolā 8. novembrī.

Inovāciju koprades laboratorijā (IKL) iesaistījušies vairāk kā 50 dalībnieki: pētnieki, studenti, uzņēmēji, meža un tūrisma nozares pārstāvji u.c. interesenti. Savienojot pētnieku zināšanas un pieredzi ar uzņēmēju biznesa ekspertīzi un reālās vides izaicinājumiem, kā arī studentu inovatīvo skatījumu, tiks radītas iestrādnes jauniem pakalpojumiem un produktiem.

“Lai kaut ko spētu atrisināt un kopā radīt, vispirms ir jāsatiekās. Īstajiem darītājiem, ar konkrētām un kopīgām interesēm, un jābūt gribai un spējai izkāpt no komforta zonas. Šodienas IKL iepazīšanās pasākuma dalībnieki apliecināja, ka ir gatavi jaunradei, sadarbībai un iekāpšanai nezināmajā. Priecē arī gandarījums, ko izteica dalībnieki, ka reizēm mēs daudz ko darām, bet nezinām, ko dara kāds tepat līdzās. Sarunāšanās un koprade ir atslēga tam! Gaidīsim mežiem, kokiem un cilvēkiem labumu nesošus, jaunus risinājumus!” tā inovāciju koprades laboratorijas moderatore Lilita Sparāne.

Inovāciju koprades laboratoriju organizē Vidzemes Atvērto inovāciju centrs, atbalsta Valmieras novada pašvaldība un Eiropas Universitāte E³UDRES².